Tisaṭṭhima pariccheda
Senāpativadho
Nijāyudhadutiyassa , nikkhamantassa tassa hi;
Taṃ khaṇaṃ purato ko’pi, saṅkhasaddo samuggato.
Tato nekanimittaññū, kumāro taṃ suṇi tva so;
Nipphajjissati saṅkappo, khippaṃ yeveti modavā.
Tattha tattha niyuttānaṃ, rakkhakānamajānataṃ;
Nikkhamitvā purāvīta-bhayo sīhaparakkamo.
Vegena maggaṃ gantvāna, pañcagāvutamattakaṃ;
Badalatthalagāmassa, padesenāti dūrake.
Gāma mekamupāgañci, piliṃ vatthūti saññitaṃ;
Janānaṃ sannipātāya, nijānaṃ so katāvadhi.
Nijāgamanato pubbaṃ, paṭimagge nisīdituṃ;
Paṭiladdhaniyogānaṃ, yeci devāgate tadā.
Tahiṃ ṭhite so passitvā, ettakā kinnu āgatā;
Iti pucchi kumārotha, tepi taṃ ida mabravuṃ.
Lokappavattiṃ sakalaṃ, jānantenāpi sāminā;
Kimeva muccate maccu-bhayaṃ kesaṃ na vijjati.
Bālātānugato sāmi, ṭhito vayasi īdise;
Ajjāpi hi mukhe tuyhaṃ, khīragandho pavāyati.
Na hevatthi visuṃ vitta-jātaṃ saṅgahitaṃ tava;
Tadaññā copakaraṇa-sāmaggī neva vijjate.
Ciramparicitattehi, daḷhaṃ sāruḷabhattihi;
Vinā’mhehi visuṃ kevā’nugantāro janātuvaṃ.
Kiñcāgatānamamhākaṃ, pitā tuyhaṃ narissaro;
Kāressati idaṃ nāma, sabbathā neva ñāyate.
Amhākamantarāmagge , saṅkho nāma camūpati;
Mahabbalo mahāvīro, rajjasīmaṃ tamāvasaṃ.
Paccatthite ṭhapetvaññe, ete katipayā mayaṃ;
Aññamaññamhi niyata-māsaṅkī hadayā bhusaṃ.
Aruṇuggamavelā ca, samāsannatarādhunā;
Iti bhītiṃ pakāsesuṃ, paccekaṃ hadayassitaṃ.
Nisamma tesaṃ vacanaṃ, vidhāya madhuraṃ sitaṃ;
Vītasaṅko kumāro so, mukhāne’saṃ vilokiya.
Caritvāpi mayā saddhi-mete’ho kālamettakaṃ;
Na jāniṃsu mamaṃ sabbe, yesañhi bhayamidisaṃ.
Iti vatvā bhayaṃ tesaṃ, vinodetu mupaṭṭhitaṃ;
Sīhanādaṃ tadā’kāsi, mahantaṃ sīhavikkamo.
Tiṭṭhantu mānusā sabbe, mayi hatthagatāyudhe;
Sakko devānamindopi, kupito kiṃ karissati.
Bāloti maṃ cintaya taṃ, jātā vo kumatīdisī;
Parikkhīyati te jāṇā, navayo’ti na kiṃ sutaṃ.
Ajjeva kātumekena, kammunā cintitena me;
Sadesapara desaṭṭhā, bhayabhattī yathāmayi.
Karissanti yathā vedaṃ, bhayaṃ tumhe jahissatha;
Tathā rattiyametāya, vibhātāmaya khaṇena me.
Unnate dassayissāmi, buddhi sāhasavikkame;
Anudhāvati maṃ tāta, setehi yadi vo bhayaṃ.
Purato hotha tumhehi, vatvā te gahitāyudho;
Sāhasekaraso vīro, tamhā nikkhamma gāmato.
Udayā’calasīsaṭṭhaṃ, jetumādiccamaṇḍalaṃ;
Aparaṃ ravi bimbaṃva, pacchimā sā mukhoditaṃ.
Tejasā pasarantena, janānaṃ pavikāsayaṃ;
Netambujavanaṃ pāto, badalatthalimāgami.
Jaghasaṅkhassarenā’tha, senā nātho pabujjhiya;
Sañjātasambhamo ñatvā, rājaputtamupāgataṃ.
Saddhiṃ balena mahatā, padhuggammakatādaro;
Paṇāmamucitaṃ kattu-mānato vasudhātale.
Amhākamesajīvanto, kiṃ nāmatthaṃ karissati;
Māretabbo’dhuneveti, passante samukhaṃ bhaṭe.
Nevā’diṭṭhāparādhassa, maraṇaṃ puriso citaṃ;
Vadho virodhe sakkā’ti, iṅgitena nivāriya.
Senāpatissa so hatthaṃ, gahetvā sīhasannibho;
Bhāsanto madhuraṃ vācaṃ, tassevā’gañchi mandiraṃ.
Athassa gamanaṃ rañño, bhavitabbamajānatā;
Sarūpaṃ yāva jānāmi, tāvassete sahāgatā.
Yathā na sahitā honti, ṭhapetabbā visuṃ visuṃ;
Kumāro’va mamāgāre, vasatū’ti vicintiya.
Tathā senāpati katvā, vañcetuṃ taṃ mahāmatiṃ;
Dassetvā’ti thīsakkāraṃ, rañño dūte sa pesayi.
Kumāro’tha viditvāna, tena taṃ vañcanaṃ kataṃ;
Kattabbametthā’katvāha, mudāsīno bhave yadi.
Icchitatthassa nipphatti, na me jātu bhavissati;
Ayaṃ tāvā’dhunāvassaṃ, māretabboti cintiya.
Sahāgataṃ payojetvā, ghātāpayi camūpatiṃ;
Hato senādhinātho’ti, mahantaṃ khubhitaṃ ahu.
Senānāthabhaṭo eko, sutvā senāpatiṃ hataṃ;
Māraṇaṃ sāmino mayhaṃ, kiṃ nimittamīti bravi.
Nettiṃ sapāṇī sahasā, kumāraṃ ṭhitamekakaṃ;
Abhidāvi sasāmissa, paricattattajīvino.
Kumārassa mukhaṃ disvā, vedhamāno bhayena so;
Pure ṭhātumasakkonto, pādamūle tato sayi.
Gaṇhathe’tantivacanā-kumārassa puretaraṃ;
Tasseveko sahacaro, bhaṭametaṃ vighātayi.
Niyogaṃ me vinā tena, kataṃ kammaṃ na yujjati;
Iti daṇḍanametassa, kārāpesiyathocitaṃ.
Atha taṃ kālayambhūta-saṅkhobhamatibhiṃsanaṃ;
Bhamukkhipanamattena, rājaputto samaṃ nayi.
Vīro yasodharadhano dhitimā kumāro;
Vīropakāracaturo varakittisāro;
Senindasañcitamanappadhanaṃ bhaṭānaṃ;
Sabbaṃ visajjayi yathāruciyā gahetuṃ.
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Senāpativadho nāma
Tisaṭṭhimo paricchedo.
Powered by web.py, Jinja2, AngularJS,